PriekŠvĀrdi otram izdevumam

Šai katēchismā Ernests Brastiņš īsā kodolīgā veidā ietvēris dievturības mācību. Vārds "katēchisms" - kādas mācības izskaidrojums jautājumos un atbildēs (katēchein - atbalsot, pamācīt jautājumos un atbildēs). Šādu izskaidrošanas veidu kopš reformācijas laikiem iecienījuši kristīgie teologi (Lutera Lielais un Mazais katēchisms un tam pretstatā Pēteŗa Kanīzija katoļu katēchisms, kas 1585. g. iznācis arī latviski kā pirmā latviešu grāmata). Arī Ernests Brastiņš dievturības mācības sistēmatiskam izskaidrojumam ir izvēlējies katēchisma jautājumu un atbilžu formu. Īpatnēji ir šī katēchisma ietvari: visa viela iedalīta 12 nodaļās, katrā nodaļā 10 jautājumu, katra jautājuma raksturošanai divas dainas.

Katēchisms izdots 1932. g. un nosaukts par Dievtuŗu ceroksli (vārda nozīmi izskaidro katēchisma 2. jautājums). Tā priekštecis ir neliela grāmatiņa - Latviešu dievturības atjaunojums, kas iespiests 1925/26. g. ziemā. Tas bija pats pirmais mēģinājums sistēmatiski attēlot dievturības mācību. Pēc 6 gadiem redzam daudz ko pārveidotu. Brastiņš savos uzskatos nekad nesastinga, jauni materiāli vai jauni pētījumi arvien viņu pamudināja labot agrākos spriedumus. Dažas savas grāmatas viņš ir krustām šķērsām sasvītrojis labodams, papildinādams, nekad neapmierinādamies ar reiz sasniegto.

Mūsu nacionālās reliģijas pētniecība ir samērā jauna. Tautas atmodas laikmetā valdīja nekritiska pieeja tiem materiāliem, kas par aistiešu reliģiju bija ieviesušies sveštautiešu rakstītās vēsturēs un ziņojumos par mūsu tautas kultūru. Uz tiem pamatojoties radās priekšstats par trīsvienību - Pērkonu, Potrimpu un Pikolu - un Ausekļa plašā dievību saime. Ar prof. L. Bērziņa, prof. P. Šmita un citu aizrādījumiem iestājās radikāls pagrieziens mūsu mitoloģijas pētījumos, pamatā liekot sveštautiešu novērojumu vietā latviešu tautas tradīcijas. Bet, cik radikāli atšķīrās P. Šmita Latviešu mītoloģija (1918. g.) no Ausekļa uzskatiem, tikpat radikāli savukārt Ernesta Brastiņa atziņas atšķiras no P. Šmita. E. Brastiņš ir pirmais, kas plaši un sistēmatiski nodevies mūsu nacionālās reliģijas pētīšanai. Savā darbā viņš ir izlietojis Kr. Barona metodi, izrakstīdams visas mītiskās, ētiskās un kultiskās dziesmas kartotekā. Tā bija iespējams visu materiālu kārtot un aptvert un būt drošam, ka nekas nepaslīdēs nepamanīts. Fragmentāru atsevišķu pētījumu vietā bija pārskatāms viss dainu reliģijas materiāls.

E. Brastiņš savu darbu tomēr nav varējis pabeigt, 17. jūnija iebrukums ir pārvilcis tam svītru. Vairāki manuskripti ir palikuši līdz galam neizstrādāti un neiespiesti. Virkne jautājumu gaida tā1ākus pētniekus, jo nav viena cilvēka spēkos atjaunot celtni, ko gadu simteņiem grāvuši un postījuši sveštautiešu garīgie un materiālie ieroči. Pēdējos divos gadu desmitos daudz darīts, un talkā dievtuŗiem nākuši negribot arī tie, kas dievturības kustībai nepieslējās.

Dievturības katēchismu trimdā par jaunu izlaižot, tas parādas rotatora technikā. Ir izdarīti rakstības un valodas labojumi, arī daži grozījumi terminoloģijā. Salīdzinājuma materiāls palicis nepārbaudīts. Sīkākus pētījumus un pamatojums gaida virkne Ernesta Brastiņa atziņu, ko viņš, celmlauzis būdams, atklājis vairāk intuitīvi. Te darbs nākamiem dievturības pētniekiem. Iespējams, ka viens otrs spriedums nākotnē izveidosies citādi, bet lietas būtību tas negroza: kā mūsu valoda mums ir svēta un kopjama un trimdas ceļos kļuvusi mums vēl dārgāka, tā arī nacionālā reliģija ir svētums, kas būs mūsu uzticamākais pavadonis svešās zemēs un apgaismos mūsu ceļus atpakaļ uz mūsu svēto zemi - Latviju.

Tumšs laukā, tumšs laukā, kur būs ņemti ceļa biedru? Dievs būs man ceļa biedrs, Laime ceļa rādītāja.

11947. gada sērsnu mēnesi, Sakšu zemē, Honzenas baltiešu nometnē. Nikolajs Namnieks

Otrais izdevums J. Brača un N. Namnieka rediģēts, Ernesta Brastiņa fonda izdevums, pavairots Rotenburgas latviešu nometnes laikraksta Ritums spiestuvē.